Telekomunikasaun TL ho Knar MTK versus Autoridade Nasional Komunikasaun
Hakerek nain : Roberto C. De Sousa.
Antesidente
Iha fulan Juñu 2011, Guvernu Timor Leste adopta Polítika ba telekomunikasaun Nasionál atu fo dalan ba kompetisaun seitor telekomunikasaun iha Timor Leste. Husi Polítika ida ne’e, Guvernu kumpremetidu atu negosia fila fali ho Timor Telecom atu hakotu konsensu ho Timor Telecom kona ba kontratu eksklusivu no termu tranzisaun ba merkadu telekomunikasaun ne’ebé kompetitivu.
Iha fulan Marsu 2012, Guvernu Timor Leste no Timor Telecom konkorda no asina akordu ida ne’ebé termina monopolia Timor Telecom iha Timor Leste.
Ba Polítika liberalizasaun merkadu telekomunikasaun ne’e bele la’o ho diak, Guvernu promulga no publika Dekretu Lei ba Telekomunisaun iha Jornal daRepúblika ho númeru deckritu Lei 15/2012 ho data 28 Marsu 2012 kona ba regulamentu seitor telekomunikasaun.
Intensaun husi dekretu lei ida ne’e atu loke dalan ba merkadu Telekomunikasaun ida ne’ebé nakloke ba kompetisaun no ba fornesidor foun atu bele fornese servisu ba mobile domestiku no interNasionál inklui ligasaun ba telefone fixu, data no internet ou servisu telekomunikasaun seluk.
Espetativa ikus liu katak povu no negosiantes iha nasaun ida ne’e sei livre atu hili servisu ne’ebé fornese hosi fornesedor ho qualidade diak no baratu liu.
Estabelesimentu ANC hanesan Autoridade regulatoriu
Parte husi implementasaun dekretu Lei foun ba telekomunikasaun fo responsibilidade ba Ministériu Infrastrutura atu jere Polítika telekomunikasaun. Iha Dekretu Lei foun ne’e dehan katak Autoridade Nasionál de Comunicacoes ( ANC) mak se troka regulador tuan ho naran ARCOM. ANC mak se tau matan ba rejistrasaun hosi prestadores de serviços, fo lisensa ba espektru radioeletriku, monitorisa konformidade ho legislasaun, regulasaun no lisensa sira, regula interkoneksaun, kompetisaun no protesaun ba direitu konsumedor nian, rezolve konflitu entre operador no fornesidor sira no aloka, atribui no fiskalisa utilijasaun espektru radioeletriku no seluk tan. Nune’e, iha fulan Maiu 2012, Ministériu refere anunsia publikamente vagas ba autoridade refere nune’e bele hahu preinse strutura xavi iha autoridade ne’e.
Tender ba fornesidor telekomunikasaun
Iha Abril 2012, Guvernu hasai Request for Application (RFA) ba lisensa espektru radioeletriku. Iha Kompañia rua mak manan hanesan Digicel no Telin ( PT. Telekomunikasi Indonesia International). Maibe, to ikus tamba rajaun ne’ebé ka klaru, digicel dada an sai husi prosesu ne’e. Guvernu iha fulan Juliu 2012, hatudu fali Viettel ( Viettel Global Investment JSC) hanesan fornesedor foun hodi troka Digicel.
Telin no Viettel hetan lisensa ba espektru radioeletriku ho durasaun tinan sanulu resin lima ( 15 ) hahu’u husi kontratu ne’ebé sira asina ho governu. Iha fulan Febreiru 2013, Telin ofisialmente hahu fornese servisu iha area telekomunikasaun iha Timor Leste e Viettel se iha prosesu hari’i sira nia infrastrutra iha rai laran e sei ofisialmente oferese sira nia servisu iha fulan hira tuir mai, tinan ida ne’e.
Efetivamente, iha ona fornesidor nain tolu hanesan Timor Telecom, Telin no Viettel ne’ebé kompete hodi fornese servisu iha area telekomunikasaun ba konsumedores iha Timor Leste.
Lalaok no situasaun aktual
ANC
Dekritu Lei sobre estabilisimentu autoridade regulatorio ba telekomunikasaun promulga no publika tia ona iha Jornal da Repúblika no Ministériu Infrastrutura ( agora muda fali ba Ministerio Transporte no Komunikasaun) e publika tia ona vaga ba posisaun chave iha autoridade refere maibe to agora prosesu finalijasaun ba rekrutamentu refere sidauk realisa e iha enkontru ne’ebé mak ami halo ho Ministériu refere iha tinan kotuk informa katak se iha prosesu nia laran maibe to agora sidauk iha finalizasun ba pozisaun refere.
Situasaun Ideal tuir Lei no 15/2012
- ANC hanesan regulador telekomunikasaun tuir lolos hare ou estabelese antes lisensa ba espektru radioeletriku fo sai ba kompañia telekomunikasaun foun refere. Rajaun katak lojikamente, hanesan autoridade regulador, ANC nia knar últimu mak se hare ba asuntu no lalaok fornesidor telekomunikasaun iha tereste.
- Iha Decrito Lei número 15/2012 iha kapitulu 1 artigu 1 dehan katak Dekretu Lei ne estabelese rejime legal ba provizaun servisu telekomunikasaun, eksploitasaun iha rede telekomunikasaun no utilijasaun husi espektru frekuensia radioeletriku iha Timor Leste. Liu tan, iha Kapitulu 4 artigu 5 kona ba Papel, Deveres no Poder iha númeru 2 dehan katak Autoridade hanesan instutisaun públiku ho personalidade legal dotadu ho autonomia administrativu no finanseiru, orsamentu no propriedade rasik ho intensaun atu sai hanesan regulador ba seitor telekomunikasaun.
- Iha pontu b dehan katak atu superviziona no regula seitor telekomunikasaun iha Timor Leste tuir dekretu lei.
- Pontu D dehan katak jere rejistrasaun husi ema ne’ebé interese atu fornese servisu no opera rede telekomunikasaun no mos fo lisensa ba espektru radioeletriku.
- Iha pontu F dehan katak atu rezolve problema entre operador sira no pontu G dehan jere, aloka no atribui espektru radioeletriku, númeru no rekursu eskasu seluk.
- Iha Kapitulu V rejistrasaun, iha artigu 30 dehan katak ema ida labele forsene servisu telekomunikasaun ou opera rede telekomunikasaun ida a nao ser que hanesan sita iha pontu a artigu hanesan dehan rejistu tia ona iha autroridade atu fornese servisu no operasaun iha rede telekomunikasaun tuir kapitulu ne’e ou la tama ba klasifikasaun iha kapitulu ne’e (pontu B).
- Númeru 2 husi artigu 30 dehan katak ema ida bele rejistu atu fornese servisu iha area telekomunikasaun no opera rede telekomunikasaun depois sira liu husi aprezentasaun ba autoridade, kompleta afirmasaun rejistrasaun, los duni no asina baseia ba anexu iha dekretu lei ne’e.
- Pontu B husi artigu 30 númeru 4 dehan katak ema ida labele rejistu wainhira tama tia ona ba posisaun liquidasaun, foti tia ona pasu ba disolusaun voluntaria ou liquidasaun ou sujeitu ba julgamentu husi tribunal competente ba nia liquidasaun obrigatorio ou dissolusaun.
- Pontu A artigu 32 kona ba Suspensaun no Revokasaun dehan katak Operador ne’e iha liquidasaun, foti tia ona pasu ba liquidasaun voluntariu ou dissolusaun ou sujeitu ba julgamentu husi tribunal kompetenti ba liquidasaun obrigatoriu no dissolusaun.
- Kapitulu VI Kompetisaun iha artigu 34 kona ba pratika anti-kompetitivu pontu B dehan katak konduta partilla ba merkadu entre operador telekom, ou fonte de abastesimentu, ou de qualquer maneira estabelese katak operador sira labele kompete iha area balun ou ba konsumedores partikular ou grupu de konsumedores.
- Pontu C artigu hanesan dehan katak limita indevidamente fornesedor husi produtu, servisu ou rekursu iha rai laran ou liur husi Timor Leste, Fornesidu produtu, servisu ou rekursu nebe esensial ba provizaun servisu telekomunikasaun husi operador seluk.
- Pontu E artigu hanesan dehan katak rejeita, sem justifikasaun ne’ebé objektivu, provizaun ba operador seluk iha termu ne’ebé rajoavel no kondisaun husi produtu, servisu ou produtu nebe importante ba provisaun husi servisu telekomunikasaun husi operador seluk, ne’ebé tamba rajaun tekniku, legal no ekonomia, pratikamente labele produz ou fornese husi operador sira ne’e.
- Kapitulu VIII kona ba Integrasaun, Partilla sitiu no rede asesu mobile artigu 38 pontu 1 dehan katak operador sira free atu negosia agrimentu ba interkoneksaun, partilla sitiu rede mobule no asesu baseia ba komersiu. Pontu 2 dehan katak kada operador ida-ida tenke, wainhira solisita iha hakerek husi fornesedor ne’ebé registro tia ona no fornese servisu telekomunikasaun ba públiku, komersiu no iha prosesu atu hetan akordu iha pontu A interkoneksaun tuir artigu ida ne’e. Artigu 39 pontu 1 dehan katak operador ida tenke, iha loron sanulu resin tolu depois sira simu tia ona solisitasaun iha eskrita ba interkoneksaun tenke proposta akordu interkoneksaun ida atu responde ba solisitasaun ba interkoneksaun nebe teknikalmente faktivel no husi aspeitu ekonomia husi sira nia rede telekomunikasaun.
- Kapitulu IX kona ba definisaun presu artigu 46 kona ba submisaun ou aprezentasaun tarefa pontu 1 dehan katak operador sira submete ba autoridade sira nia standar tarefa servisu telekomunikasaun grosista ou retalista iha loron sanulu resin hat (14) sura husi fiksasaun ou alterasaun husi tarefa refere.
- Artigu 47 kona ba regulamentu presu pontu 1 dehan katak autoridade bele regula presu kobradu husi operador iha merkadu telekomunikasaun ne’ebé iha merkadu signifikante. Númeru 2 pontu a dehan katak nesesidade atu proteje direitu konsumedores husi presu nebe mak eksesivu.
- Kapitulu X kona ba protesaun konsumedores númeru 5 dehan katak operador tenke publika iha sira nia sitiu web no disponivel iha sira nia loja iha formatu nebe mak fasil atu kumpriende, presu kobradu iha retalha no nia termu no kondisaun aplikavel ba fornesimentu servisu.
Dezafiu, inkompatibilide no Jestaun Fungsaun ANC iha pratika
Iha númeru 1 husi situasaun ideal iha leten, e tuir lei haruka iha dekretu Lei refere, tuir lolos Ministériu refere tenke hari’i kedas ona ANC antes halo ou simu proposta husi fornesidor telekomunikasaun. Iha artigu 81 husi lei hanesan dehan katak para efeito husi registrasaun no hasai lisensa husi artigu ida ne’e e ba deit intensaun ida ne’e, Ministru iha poder atu registu operador, fo lisensa ba espektru radioeletriku no asina numero ba servisu mobile. Lei rasik kontradis tia ona funsionalidade ANC no Ministerio, separasaun poder no autoridade ne’ebe mak lei ne rasik hakerek kona ba ANC anula fali tia iha artigu 81 husi dekritu lei hanesan. Tuir lolos, hanesan dekretu lei 15/2012 ne’e dehan, kna’ar atu halo rejistrasaun ba interese husi fornesedor telekomunikasaun ne’e poder ne’ebé mak ANC iha, e se lei ne’e ita interpreta ho lolos, Guvernu rasik liu husi ministériu tenke entrega poder ne’e tomak ba ANC atu halo tenderisaun ba fornedor telekomunikasaun tamba iha númeru hat (4), ne’en (6) no Hitu (7) husi situasaun ideal iha leten dehan katak ANC mak se jere rejistrasaun nune’e nesesidade atu hasai RFA la precisa atu hasai ba públiku
Tuir lei refere dehan katak Kompañia ou fornesedor ne’ebé mak interese atu investa iha seitor telekomunikasaun bele rejistu sira nia interese direitamente ba ANC e ANC mak sei halo avaliasaun ba kompañia ida-ida e deside atu fo lisensa espektro radioeléctrico ka lae.
Telekomunikasaun iha Timor Leste la’os klasifika ba situasaun emerjensia ne’ebé obriga Guvernu tenke foti medidas no desijaun lalais e urgenti. Tuir lolos, ANC tenke hari uluk, rekrutamentu ba pozisaun xave iha autoridade ne’e tenke finalisa uluk no investimentu ba quadros importante iha autoridade ne’e mos tenke kumpletu uluk antes tama ba prosesu tenderijasaun seitor telekomunikasaun ba fornesedor foun.
Ausensia husi autoridade refere bele hodi impaktu bot ba nasaun iha aspeitu atu halo kontrola ba frequensia espectro radioeléctrico iha Timor Leste hanesan sani iha númeru 3 iha leten. Liu tan, ho absensia autoridade refere, Ministériu rasik mak tama direitamente hodi hala’o kna’ar autoridade nian hodi rezolve problemas tekniku hanesan sani iha númeru 5 no Ministériu rasik mak jere no atribui espektru radioelektiku, numere no rekursu seluk ba kompañia telekomunikasaun sira. Husi Aspeitu ida ne’e ita bele dehan katak atu garante tranparensia ba lalaok ne’e susar oituan tamba pasta autoridade ne’e asume direitamentu iha ministériu refere no liu tan, separasaun poder entre institusaun rua hanesan lei haruka iha pratika la implementa e ida ne’e mos fo implikasaun servisu ne’ebe barak liu tan ba ministériu refere hodi direitamente simu no halao kna’ar autoridade nia iha sira nia institusaun.
Iha númeru walu (8) no sia (9) iha leten, hau sita husi dekretu lei kona ba liquidasaun ba Kompañia ou fornesedor servisu Telekomunikasaun iha rai laran, iha fulan Agustu 2012 liu ba, kompañia Telkomsel Indonesia ne’ebé mak nia filia mos investe iha area telekomunikasaun iha Timor Leste hetan julgamentu husi Tribunal iha Jakarta-Indonesia, bazeia ba keisa ne’ebé hatama ba tribunal refere husi nia parseiru servisu PT.Prima Jaya. Desijaun ne’ebé mak hatun husi tribunal refere iha data 14 Setembru 2012 katak Telkomsel liquida ou falidu (bangrut). Tuir lei ne’e, lisensa ba kompañia refere tenke hetan suspensaun ou lisensa ne’ebé mak fo ba sira tenke revoka fila fali maibe iha pratika, Telkomcel opera nafatin e husik Ministériu Infrastrutura ou Guvernu la fo esplikasaun ruma ba kestaun refere.
Iha númeru 10 to 12 koalia kona ba pratika anti-kompetitivu, iha 11 Febreiru, Timor Telecom hato’o sira nia problema iha jornal dinheiroDigital katak sira enfrenta problema ho dominasaun Telin hau sita sira dehan
“ We want capacity and prices of land connection that Telin does not want to give, because it says it has no capacity, but is putting a lot of bandwidth in East Timor”
Hanesan ita hotu hatene katak Telkomsel hanesan kompañia telekomunikasaun bot iha Indonesia e hanesan BUMN (Badan Usaha Milik Negara) kompañia ne’e domina merkadu telekomunikasaun iha Indonesia ho nia fatia (market share) hamutuk 40%.
Telkomcel hahu husi Abril 2010 komesa muda hotu ona sira nia liña fiksu husi ligasaun tradisional atraves fiu telefone ba lina Fibra Optika. E tuir planu se kumpleta iha 2014. Sira nia lina Fibra optika ne’e mos dada ona to iha fronteira Timor Leste no Atambua-Indonesia, ligasaun liu husi Fibra Optika ne’e bele fo vantagem bo’ot ba Telkomcel hodi hatutan tan liña ne’e tama to Timor Leste e se ida ne’e akontese duni, entaun Telkomcel se iha vantagem atu domina merkadu Telekomunikasaun iha rai laran. Laiha buat ida mak sala husi lalaok ne’e husi aspeitu operador maibe se lei temi klaru kona ba anti-kompetitivu, ida ne’e bele klasifika ba kategoria ida ne’e.
To agora, Timor Telekom no Telcomcel sidauk finalija sira nia akordu ba interligasaun e tuir informasaun dehan katak parte husi akordu interligasaun ne’e Timor Telecom husu ba Telcomcel atu aluga mos telkomcel nia liña nune’e bele hasae kapasidade banda Timor Telecom nian maibe informasaun ne’ebé simu informa katak presu ne’ebé mak oferese ba Timor Telecom as liu e atu hanesan ho presu ne’ebé Timor Telecom selu ba aluga satelite. Lala’ok ida ne’e hatudu momos los pratika anti-kompetitivu no intensaun atu monopolisa liña ( Mobile, Fixu no internet) iha Timor leste. Lalaok ne’e rasik kontra tia ona Capitulu VI Kompetisaun iha artigu 34 dekretu Lei ne’e kona ba pratika anti-kompetitivu. Absensia husi Autoridade ANC ne’e fo dalan ba lalaok ne atu akontese e to agora Ministériu refere sidauk foti medidas ou desijaun ne’ebe klaru sobre asuntu iha leten.
Iha asuntu interkoneksaun ou interligasaun, to agora operador nain rua hanesan Timor Telekom no Telcomcel seidauk finaliza akordu ida hodi partilla sira nia rede ba malun, Mesmo que dekretu lei 15/2012 hanesan sani iha númeru 13 hakerek ho klaru kona ba lalaok no partilla rede interkoneksaun. Impaktu ne’ebé mak akontese ou mosu husi failansu atu iha akordu interkoneksaun ne’e katak konsumedores sira ne’ebé mak prokura sim card telcomcel (telin) labele komunika ba operador sira seluk hanesan ho operador Timor Telekom vice versa. Husi failansu ida ne’e ita hare katak konsumedores sira mak sai nafatin vitima husi inkapasidade ministériu refere liu husi estabelisimentu ANC hodi regula lalaok fornesidor telekomunikasaun iha rai laran.
Timor telecom hanesan sita husi media telegeoraphy.com iha data 11 Fevreiru 2012 hato’o mos katak Timor Telecom prontu atu halo interkoneksaun ho Viettel maibé sira infrenta problema atu hetan akordu interkoneksaun ida ho Telin. Tuir lolos, problema entre fornesedor telekomunikasaun tuir dekretu lei ne’e iha Autoridade nia okos para atu buka resolusaun ou mediasaun hanesan hakerek iha númeru 13 nia leten, maibe ho absensia autoridade ida ne’e, laiha mekanismu ida ba fornesedores sira ne’e atu rezolve sira nia problema, entaun kestaun ne’e sira hato’o deit ba publika, laiha autoridade ida ho poder maximu atu tama iha laran e ida ne’e se kria problema horisontal entre operadores sira e se mak sai vitima husi lalaok sira ne’e mak konsumedores sira ne’ebé mak uja servisu husi operadores telekomunikasaun sira ne’e.
Husi númeru 14 to 16 koalia kona ba tarefa, responsabilidade fornesedor telekomunikasaun atu submete sira nia tarefa ba autoridade no mos poder ne’ebé autoridade iha atu regula presu ne’ebé mak kobra husi fornesedor telekomunikasaun e liu tan iha númeru 16 koalia ba protesaun direitu konsumedores sira nian ligadu ba tranparensia operador ou fornesedor telekomunikasaun nian. Iha pratika, to agora poder autoridade nia ne’e Ministériu Transporte e komunikasaun rasik mak hala’o e explikasaun sobre tarefa ne’ebé mak autoridade regula iha Ministériu nia website mos la publika e autoridade rasik to agora sidauk iha sira nia website rasik atu utilija fahe informasaun sira ne’e ba públiku. Husi parte fornesedor telekomunikasaun nia rasik hanesan Telkomsel sidauk tau modelu tarifa iha sira nia website e ida ne’e kontra tia ona dekretu lei refere ne’ebé dehan operador sira tenke publika iha sira nia website ou ou loja formatu tarefa ne’ebé mak fasil ba ema bain-bain atu kumpriende. Timor Telecom tau duni metodu tarefa iha sira nia website ho formatu ida ne’ebé fasil atu kumpriende maibe presiza espelikasaun liu tan kona ba tarefa ne’ebé sira aplika ba sirkuitu digital no mos tarefa ba ligasaun internet (fixu, ou mobile) em termo koneksaun iha tempu real no nia tarefa aplikadu ba koneksaun refere.
Absensia Autoridade Nasionál de komunikasau fo dalan ba fornesidores sira atu abuja no na’ok komsumedores sira hodi monta tarefa tuir sira nia hakarak e pior liu mak Ministériu hanesan institusaun Guvernu ida ne’ebé mak iha responsabilidade masimu atu hare ba kestaun ida ne’e to agora sidauk halo buat ida atu rezolve problemas ne’ebé mak sani iha leten. Saida mak sai ita nia prekupasaun bot katak entre operador tolu ne’e se bele halo akordu ida entre sira hodi halo presu ne’ebé hanesan ba ligasaun telemovel, linha fixu no internet e se ida ne’e mak akontese e ANC ou ministériu refere la konsege antisipa lalais entaun liberalisaun laiha impaktu bot ida ba povu e mehi katak povu atu iha asesu ba qualidade servisu no presu ne’ebé mak diak se la akontese.
Asuntu seluk
Tuir akordu ne’ebé mak iha entre Guvernu ho estadu katak Guvernu liu husi ARCOM ( Subtitui ho ANC) regula frequensia, interkoneksaun no númeru/Numbering ( fixu ou mobile) hahu kedas husi 2003 wainhira dekretu Lei númeru 12/2003 kona ba kriasaun autoridade regulador das comunicacoes no nia estadu ( ARCOM) maibe hanesan mos ANC agora, ARCOM iha momentu ne’eba la dun hala’o nia funsaun ho didiak tamba poder ne’ebé la intrega tomak ba autoridade ne’e. Maibe, husi 2003 to agora, Guvernu fo tia ona lisensa espektru radioeletriku, númeru no interkoneksaun ba fornesedor telekomunikasaun aktual – Timor Telecom. Husi 2003 kedas Timor Telecom alem de iha obrigasaun atu selu taxa ba Guvernu, sira mos tenke selu ba estadu númeru (fixu no mobile) ne’ebé intrega ba sira par utilija to agora. Tuir informasaun ne’ebé mak simu husi Timor Telecom informa katak hahu kedas husi tempu sira fornese servisu ba públiku sira hahu kedas ona selu ba guvernu.
Akordu liberalisaun ne’ebé mak Guvernu halo iha 2012 fo mos oportunidade atu extende tan kontratu Timor Telecom ba tan tinan 100 husi planu inisio ba to deit ba tinan 2015 e se intrega fali ba guvernu, maibe ho kontratu foun ne’e Timor Telecom se intrega fali ba guvernu iha tinan 2112!!!.
Guvernu rasik husi inísiu kedas iha partilla iha Timor Telecom hamutuk 21 % iha forma de komitmentu. Tuir fontes ne’ebé hau iha hato’o katak Guvernu la investe kapital ba kompañia refere.
Lukru ne’ebé mak durante ne’e Timor Telecom hetan ne’ebé mak partensi ba guvernu husi partilla ne’ebé guvernu iha ho Timor Telecom to agora laiha esplikasaun klaru se Guvernu foti duni lukru ne’e ka lae.
Tuir dokumentu ne’ebe publica iha portal liberalijaun merkadu telekomunikasaun hatudu katak tuir lolos baseia ba orario ne’ebé iha dehan katak Autoridade Nasionál de Comunicacoes tenke hari iha fulan Janeiru 2012 maibe laiha rajaun klaru husi ministériu refere to agora liu tan tia ona tinan ida, autoridade refere sidauk estabelese.
Iha dokumentu ne’e mos dehan katak iha fulan hanesan Guvernu fo lisensa ba kompañia ou fornesedor telekomunikasaun, tuir hau nia hanoin, agenda ne’e ambisiosu liu ho rajaun katak tempu par atu autoridade ne’e atu organija a’an institusionalmente badak liu.
Rekomendasaun
- Guvernu liu husi Ministériu kompetenti presija esplika prosesu rekrutamentu ba quadros Autoridade Nasionál da Comunicacoes
- Pontus importante maka tenke halo separasaun poderes entre Ministerio no Autoridade liu husi estabelese autoridade refere iha tempu badak nune’e bele nune’e kna’ar ne’ebé fo ba autoridade ne’e bele exersiju ho didiak tuir dekretu lei haruka.
- Ministériu Transporte e Komunikasaun presija esplika pagamentu ne’ebé mak durante ne’e Timor telecom selu tia ona ba Estadu foka liu ba númeru fixu no mobile no mos interkoneksaun ( Roaming ) ne’ebé mak durante ne selu tia ona.
- Ministériu Transporte e Komunikasaun presija esclarese statutu telkomcel ligadu ba prosesu liquidasaun e tamba sa mak se fo nafatin lisensa ba fornesedor ida ne’e wainhira dekretu lei dehan momos katak kompañia ne’ebé mak tama tia ona ou iha prosesu liquidasaun nia laran, nia lisensa tenke revoka.
- Presija esplikasaun husi Ministerio refere kona ba estatutu akordu interkoneksaun entre operador sira, liu-liu akordu entre Telkomsel ho Timor Telecom.
- Sujere ba Ministerio transporte no Komunikasaun se wainhira ANC sidauk estabelese, tenke regula ona tarifa ba linha fixu, mobile no internet nune’e fornesedor nain tolu se la monta tarifa tuir sira nia hakarak ou baseia ba akordu ne’ebé mak karik sira se halo, nune konsumedores sei la sai vitima ba pratika sira ne’e.
- Rekomenda ba Ministériu refere atu avisa ba fornesedor telekomunikasaun sira atu garantia tranparensia presu hodi publika tarefa iha sira nia sitiu web no iha sira nia loja.
- Ministériu presija esplika kona ba statutu lukru ne’ebé mak guvernu hetan husi Timor Telecom e rajaun saida mak guvernu rasik la desidi foti lukru ida ne’e husi Timor Telecom.
Nota: Artigu ne’e la refelta opiniaun ka hanoin husi instituisaun, departamentu ka grupu ruma ninia hanoin maibe puramente representa hanoin husi autor ninian.
Posted by aitaraklaranlive | Filed under Research and Analysis